lv ru en
About the festival History Program News Contacts Sponsors Photo galleries
Subscription to our newsletter:
Twitter Facebook
Insbergs
Пекинский театр танца в Риге – весьма неоднозначно! #kultura1kB
Подходит к своему логическому завершению 22-й Международный фестиваль балета стран Балтии. Кульминацией этого года стало выступление Пекинского театра танца (Beijing Dance Theater), состоявшееся накануне в Латвийской национальной опере.
25.04.2017
Foto Andrejs Šavrejs

«Очень неоднозначно!» - сказала знакомая корреспонденту Rus.lsm.lv уже после первого отделения. «А что ты хочешь, это же китайцы!» - пришлось ответить безо всякого юмора. 

В прошлом году пекинские гости из этой труппы были участниками гала-концерта фестиваля. Показывали, среди прочего, фрагмент из современного балета «Гамлет» - и это было однозначно потрясающе. В этом году глава фестиваля Лита Бейрис пригласила гостей из Большого Китая уже с тремя одноактными постановками, однозначно тяготеющими к популярному жанру современного танца – contemporary dance.

Первая композиция длилась примерно 20 минут – под индустриальную музыку и называлась «Прощание, тени» (Farewell, Shadows). Сцена оперы полностью обнажена, убраны кулисы, сверху спущена штанга с огнями рампы, под всем этим танцуют пять пар. Казалось, руками показывают некоторые иероглифы – перевод с китайского на многим понятный хореографический.

Между прочим, танцуют действительно легко, уверенно, и в мимолетных паузах между музыкой, даже сидя в первых рядах, не услышишь шума от приземления исполнителей, что дорогого стоит.

Второе отделение – такая же 20-минутная композиция Яд (Poison), под современную музыку рассказавшая нам историю, откровенно напоминающую библейскую историю про Адама и Еву, про змея-искусителя. И удивляло только одно: неужто китайцы тоже интересуются христианской историей? Впрочем, все может быть – глобализация...

Во всяком случае, на сцене было много-много яблок (настоящие), которые розданы женщиной-вамп каждой из пар. Так и танцевали с яблоками. Некоторые пары – вцепившись в запретный плод зубами.

Третья композиция – сорокаминутная история по мотивам сказки Оскара Уайльда  «Соловей и роза» (Nightingale and the Rose). Под совершенно классическую музыку Жоржа Бизе из «Арлезианки» - разумеется, со знаменитой «Фарандолой». И тут был почти настоящий соловей (артист балета с элегантным хвостом), перья, падающие с колосников сцены, и даже настоящая роза.

То, что роза настоящая – Rus.lsm.lv убедился по окончании спектакля, когда на сцену, чтобы поздравить артистов и поприветствовать посла Китая в Латвии, вышла министр культуры Латвии Даце Мелбарде. Лепестки рассыпавшейся розы оказались настоящими, перья – тоже, но не соловьиными все-таки. Впрочем, в Китае действительно все неоднозначно.

Пекинский театр танца основан в 1989 году. Руководительница театра – хореограф Ван Юаньюань (Wang Yuan-Yuan) работает вместе с сценографом и визуальным художником танцев Тан Шаоян (Tan Shaoyuan( и c художником по свету Хан Джианг (Han Jiang).
http://www.lsm.lv/ru/statja/kultura/pekinskiy-teatr-tanca-v-rige--vesma-neodnoznachno-kultura1kb.a234136/

Čikāgas džeza dejas meistari Latvijā
Vai jūs zināt, ka laikā, kad Amerikā 20. gadsimta sākumā Ņūorleānā sāka attīstīties un kļūt populāra džeza mūzika, izveidojās arī džeza deja. Tās stils un kustības tika aizgūtas no afrikāņu vergu dejām. Mūsdienās džeza deja kļuvusi par profesionālu dejas virzienu un to klātienē šajās dienās var vērot Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programmā, jo Latvijā viesojas viena no pasaules slavenākajām džeza dejas skolām «Čikāgas Džordano dejas kompānija». Turpina Līga Gaigala...
12.04.2017

TV sižets

22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā ar veltījumu vecmāmiņai – latviešu baleta prīmai Mirdzai Kalniņš – viesosies itāliešu horeogrāfe Benedeta Kapana
23.aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” ar izrādi “Saknes”, kas veltīta viņas vecmāmiņai – Latvijas laika baleta prīmai Mirdzai Kalniņš – viesosies itāliešu dejotāja un horeogrāfe Benedeta Kapana (Benedetta Capanna). Izrādes sākums – plkst.19. Kā uzsver festivāla direktore Lita Beiris, šī izrāde ir viena no šā gada festivāla lielākajiem pārsteigumiem.
11.04.2017

“Pirms diviem gadiem Benedeta bija ieradusies Latvijā, lai uzzinātu ko vairāk par savas dzimtas saknēm, jo Benedetas vecmāmiņa bija Mirdza Kalniņš, viena no pirmajām latviešu baleta solistēm, kas mācījās un dejoja moderno baletu. Benedeta ir pabijusi visos arhīvos, meklējusi vēsturiskos materiālus, un, manuprāt, tas ir brīnišķīgi,” atzīst festivāla direktore Lita Beiris, turpinot: “Savus atradumus, pārdzīvojumus un emocijas Benedeta ir ielikusi tehniski pārdomātā izrādē “Saknes”, kur deju papildinās arī foto, video projekcijas un dažādi citi efekti.”
 
Izrādē izmantota Vittorino Naso, Karola Maceja Šimanovska un A.Plisevskas mūzika, video režisors ir Mauro Raponi, tērpu māksliniece – Paola Bonesso, video pētījuma autore – Beatrice Proietti, bet biogrāfiskos materiālus pētījusi Astra Šmite.
 
Pati Bendeta Kapana par gaidāmo izrādi raksta: “Starp ēnām un gaismām mēs satiekam mūsu pagātni un mūsu mūsdienas. Tas ir kā ceļot paralēlās pasaulēs, piedzīvot tās un dejot starp tām. Tēli rodas no nekurienes. Kā mozaīkas gabaliņus es vēlētos salikt tos vietās, bet tā vietā tie ieliek mani pašu telpā un laikā ... manas atmiņas telpā un laikā ... viņas atmiņu telpā un laikā. Es neko neradu, bet ļauju šīm dejām plūst caur mani kā svētkos, un atziņas – mūsu nesenās pagātnes trauslums –savijas, lai gan tās šķir gadi. Mēs dzīvojam mūsu pretrunās. Mēs dzīvojam tajā, ko mēs atstājam mantojumā citiem.”
 
Benedeta Kapana (Benedetta Capanna) ir horeogrāfe un dejotāja no Romas. Viņas horeogrāfiskie meklējumi gūst enerģiju un iedvesmu no viņas Vidusjūras un Baltijas saknēm un vairāk nekā divdesmit gadu ilgām jogas studijām. Benedeta ir aktīva horeogrāfe un ārštata izpildītāja kopš 1998.gada, pārmaiņus uzturoties Romā un Ņujorkā. Kopš 2009. gada kā asociētā CORE (Coordinamento Regionale della Danza e della Arti Performative del Lazio) horeogrāfe viņa ir saņēmusi dotācijas un bijusi aspirante darbam pie saviem horeogrāfijas projektiem. Kopš 2013.gada Bendeta saņem atbalstu no MIBACT (Kultūras mantojuma, kultūras darbības un tūrisma ministrijas), sadarbojoties ar Kultūras asociāciju “Excursus Onlus”. Viņa ir viesmāksliniece nozīmīgos festivālos un pasākumos gan Itālijā, gan citviet Eiropā, kā arī ASV un Japānā.
Benedeta sadarbojas ar Fara Sabina teātri Potlahā, Mākslas akadēmiju Romā, Diānas teātri Neapolē un Kairos itāļu teātri Ņujorkā. Viņa sadarbojas ar daudziem mūziķiem un komponistiem, piemēram, basistu Metjū Garisonu, perkusionistu Vittorino Naso, komponisti Kočetu Kučiarelli. Bendeta Kapana ir Pūlas 15.Starptautiskā dejas filmu festivāla Berlīnē un DMJ Starptautiskā videodeju festivāla 2015 Saitama mākslas teātrī uzvarētāja. Plašāka informācija par Benedetu pieejama viņas mājaslapā: www.benedettacapanna.it
 
Biļetes uz izrādi „Saknes“ var iegādāties „Biļešu Paradīzes“ kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv.
 
 
Intervija ar Litu Beiris
Piedāvājot skatītājiem Čikāgas, Pekinas un Itālijas deju kompāniju izrādes, visu aprīli vairākās pilsētās norisināsies starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Tā devīze joprojām ir «No klasikas līdz avangardam», bet šā gada tēma ir «Mīlestība».
Programmā paredzēts tradicionālais atklāšanas koncerts Rīgas dzelzceļa stacijā, kurā tiks izdejotas populāru operešu melodijas. Un tā kā tieši šodien ir Baltijas baleta festivāla sākums, esam studijā aicinājuši tā direktori Litu Beiris.
07.04.2017
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.04.2017-intervija-ar-litu-beiris.id94670/
22.Starptautisko Baltijas baleta festivālu atklās ar krāšņu koncertu Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā
Jau pēc divām dienām – piektdien, 7.aprīlī – ar tradicionālo atklāšanas koncertu Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā sāksies 22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Koncerta sākums – plkst.17.
05.04.2017
Šogad atklāšanas koncertā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs RIGA CITY JAZZ DANCE, Evilenas Protektores kvintets, deju grupa “Ritms” (vadītāja Elīna Gaitjukeviča), Allas Duhovas deju skolas “Todes” dejotāji un Māra Pūra stepa dejotāji.
 
„Džeza deja ir mana saruna ar apkārtējo pasauli bez vārdiem, bez robežām, bez bailēm! Džeza deja palīdzēja man sajust īsto brīvību, kustības un domas brīvību! Tā ir īpaša attieksme pret sevi un citiem! Enerģija, spēks, virzība savienojumā ar plastiskumu un eleganci – tas viss ir raksturīgs manai džeza dejai!” atzīst Alisa Košeļeva, RIGA City Jazz Dance vadītāja, džeza dejas speciāliste un pedagoģe.
 
Savukārt Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris, aicinot ikvienu apmeklēt šā gada festivāla pasākumus, uzsver: “Un tā no festivāla uz festivālu, jau divdesmit otro reizi, soli pa solim es uzrunāju cilvēkus darot, mīlot un sakot: „Iepazīsti baleta mākslas un dejas pasaules daudzveidību, dinamiku un novitātes!” Katrs festivāla notikums ir kā ceļojums un atklājums plašajā baleta okeānā. No sirds sakām paldies visiem, kas palīdz, atbalsta un saprot mūs!”
 
Atgādināsim, ka 22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls norisināsies no 7. līdz 24.aprīlim, un šogad tajā viesosies deju grupa “Giordano Dance Chicago” (ASV), Pekinas Dejas teātris un itāliešu horeogrāfe Benedeta Kapanna. Tāpat festivāla ietvaros norisināsies Zviedrijas dejas filmu vakars, savukārt 11.maijā paredzams īpašs notikums dejas un baleta dzīvē – Rīgas Latviešu biedrības namā notiks muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas “Ugunī” pirmizrāde.
 
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” un “Biļešu servisa” kasēs.
 
 
Par festivāla aktualitātēm lasiet:
www.ballet-festival.lv
Sociālajā tīklā www.Facebook.com / Balletfestival
 
 
22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā ar trim viencēlieniem Rēzeknē un Rīgā viesosies Pekinas Dejas teātris
22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros 23.aprīlī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē un 24.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā ar trim modernā baleta viencēlieniem viesosies Pekinas Dejas teātra (Bejing Dance Theater) trupa. Skatītājiem tiks piedāvāti pasaulē augstu novērtētās un atzinību guvušās horeogrāfes Vangas Juaņjuaņas jaunākie viencēlieni Farewell shadows, Poison un Nightingale and the Rose, kas tapis pēc Oskara Vailda darba motīviem. “Šie viencēlieni katrs ir atšķirīgi, lai kopumā uzrunātu dažādu skatītāju profilu: gan jauniešus, gan seniorus, gan neoklasikas cienītājus un avangarda pielūdzējus,” pauž BBF direktore Lita Beiris, uzsverot – Pekinas Dejas teātra avangarda baleta programma ir šā gada festivāla galvenā izrāde, un sadarbība ar šo kompāniju iekļaujas Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas Zīda ceļa platformas lokā, sekmējot valstu kultūras atpazīstamību.
No trim viencēlieniem, ko Pekinas Dejas teātris ved uz Latviju, trupas mākslinieciskā vadītāja Vanga Juaņjuaņa īpaši vēlas izcelt modernā baleta izrādi Lakstīgala un roze (Nightingale and rose), kuras pamatā ir Oskara Vailda pasaka. ““Lūk, tas patiesi ir īsts mīlētājs,”  Lakstīgala nodomāja. “Es dziedu par to, kas viņam liek ciest: kas man ir prieks, viņam – sāpes. Kāds brīnums gan ir mīlestība! Tā ir vērtīgāka par smaragdiem un dārgāka par cēlajiem opāliem. To nenopirkt par pērlēm un granātiem, un tirgus laukumā to velti meklēt. Tā nav iegūstama pie veikalniekiem, nedz arī zeltā atsverama! Tomēr Mīlestība ir pārāka par Dzīvību, un kas gan ir maza putna sirds pret cilvēka sirdi...””
 
Pekinas Dejas teātris (BDT) ir dibināts 2008.gadā,  un tas pārstāv moderno baleta žanru. BDT vada  horeogrāfe Vanga Juaņjuaņa (Wang Yuanyuan), kuras horeogrāfijas ir ieguvušas atzinību un augstu novērtējumu  starptautiskā vidē. Vanga Juaņjuaņa ir dzimusi un augusi Pekinā, un pašreiz ir viena no vadošajām Ķīnas modernā baleta žanra horeogrāfēm. Viņa lepojas ar savas zemes kultūru un tradīcijām, atspoguļojot savās horeogrāfijās Ķīnas tradicionālo dejas mākslu sinerģijā ar inovatīvu, pārdomātu, mūsdienīgu stāstījumu, scenogrāfiju, dejas tehniku un emociju izpausmi. Vanga dejo kopš desmit gadu vecuma. Pēc studijām Pekinas Deja akadēmijā, kur  viņa apguva  horeogrāfijas un strādāja par pasniedzēju, Vanga turpināja mācības Kalifornijas Mākslas institūtā  Losandželosas dejas skolā. 1998.gadā Vanga Juaņjuaņa ieguva Ķīnas nacionālā baleta horeogrāfes statusu. Viņas vārds un izrādes ir atpazīstamas pasaules mērogā: Vangas horeogrāfijas ir rādītas ASV, Krievijā, Korejā, Francijā, Bulgārijā, Dānijā, Singapūrā, Grieķijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, Brazīlijā un Mehiko.  Vieshoreogrāfes statusā Vanga ir strādājusi Ņujorkas pilsētas baleta horeogrāfijas institūtā, Honkongas performanču mākslas akadēmijā, Dānijas Karaliskajā baletā un Šanhajas baletā. Vanga Juaņjuaņa ir ieguvusi balvu “Labākais horeogrāfs” Varnas Starptautiskajā baleta konkursā Bulgārijā. Vangas Juaņjuaņas pazīstamākās izrādes ir “Hamlets”, ar kuras fragmentu BDT mākslinieki uzstājās 21.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Gala koncertā 2016.gada aprīlī; “Zelta Lotoss”, kura liecina par horeogrāfes uzdrīkstēšanos, jo izrādes erotiskais stāsts un izpildījums izraisīja pretenzijas Ķīnas varas iestādēs, kā arī  “Mīlestības krāsas”, “Raža”, “Sapnis”.
 

Jāpiebilst, ka pēc viesošanās 22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā Pekinas Dejas teātris ar viesizrādi dosies uz Tartu, Vanemuines teātri, tādējādi Latvijas un Igaunijas skatītājiem būs iespēja piedzīvot izcilas un talantīgas horeogrāfes izrādi, kā arī Baltijas valstu kultūras telpa tiks bagātināta ar spožu mākslas notikumu. Vairāk informācijas par Pekinas Dejas teātri var atrast šeit: www.beijingdancetheater.org.

 
 
Biļetes uz Pekinas Dejas teātra izrādēm var iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā notiks Zviedrijas dejas filmu vakars
20.aprīlī intelektuālajā kultūras klubā Film Noir (kinoteātrī Splendid Palace) 22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību un Zviedru institūtu norisināsies Zviedrijas dejas filmu vakars. Tajā tiks demonstrētas četras filmas: THE LODGE (Ala); LONGING TO FLY / TO FALL (Ilgas lidot / Ilgas krist), OUTSIDE IN (Iekšpus) un THE RAIN (Lietus). Filmu vakara sākums – plkst.18. Ieeja pasākumā – bez maksas.
20.03.2017
Outside in
Zviedru institūta prezentētās četras filmas, kas radītas pēdējo desmit gadu laikā, iepazīstina ar zviedru deju, plašu horeogrāfu spektru un dažādiem dejas stiliem. Filmu atšķirīgais tapšanas veids balstās uz tādiem estētikas instrumentiem kā forma, kompozīcija, ritms, gaisma un skaņa. Ritms ir kā kopsaucējs un viens no elementiem, kas raksturo gan filmu, gan deju, un tātad – arī dejas filmu. Ritma virzošais spēks vijas caur mēģinājumiem un variācijām, montāžu un demontāžu, attēla kompozīciju un ātrumu. Telpas un laika daļas un to vibrācijas ir stāstu veidojošie centrālie elementi. Šie stāsti aptver visu ikdienas dzīves absurdu līdz pat sirreālistiskiem sapņiem, līdz pat klusumā koncentrētam skaistumam.
 
Zviedrijas dejas kritiķe Sesīlija Ulsone (Cecilia Olsson) raksta, ka Zviedrijā neatkarīgās dejas joma vienmēr ir bijusi vāja gan finansiālajā, gan izpildītāju resursu ziņā. Arī dejas žanra uzplaukums, kas bija vērojams 20.gadsimta astoņdesmitajos gados, neveicināja dejai veltītu filmu rašanos, savukārt tehniskās problēmas un izmaksas radīja nepārvaramas grūtības. Tomēr vienlaikus ar tehnikas attīstību arvien vairāk zviedru horeogrāfu un brīvmākslinieku ir strādājuši pie dejas filmām. Deviņdesmitajos gados jaunā horeogrāfu paaudze, kas darbojās gan televīzijā, gan kā neatkarīgi producenti, atjaunoja interesi par šīm filmām, un tās kļuva tikpat pieprasītas kā savulaik tradicionālie skatuves šovi.
 
Dejas filmas, līdzīgi šiem stāstiem, protams, ir mākslas forma, kas svārstās uz robežlīnijas. Tās pauž kosmopolītisku avangardismu un rāda mums imagināras pasaules, kur saplūst kopā realitāte un fantāzija un kur labi zināmu žanru noteikti modeļi sabrūk, lai atkal parādītos jaunās formās. Kur skatītājam paša spēkiem jāveido interpretācijas, balstītas uz paša domām un jūtām.
Šī filmu kolekcija veidota,  par mērķauditoriju izvēloties jauno skatītāju.
 
THE LODGE //ALA
Koncepcijas autori, režisori: Gunilla Heilborna (Gunilla Heilborn) un Mortens Nilsons (Mårten Nilsson)
Mūzikas autors:  Kims Hiorteijs (Kim Hiorthøy)
Henriks sapulcina draugus savā vasaras mājā, kas atrodas dziļi mežā pie ezera. Kā pilsētnieki uztvers dabu? Kā viņi sapratīsies viens ar otru?
 
LONGING TO FLY / TO FALL // ILGAS LIDOT/ILGAS KRIST
Koncepcijas autore, režisore, komponiste, vokāls:  Ērika Janungera (Erika Janunger)
Producents un horeogrāfs: Oskars Frisks (Oskar Frisk)
Divi cilvēki dzīvo tādā pasaulē, kur apslēpti spēki izraisa negaidītas, savdabīgas kustības un notikumus. Šī filma ir dejas, kino, dizaina un mūzikas sintēze.
 
OUTSIDE IN // IEKŠPUS
Koncepcijas autors, horeogrāfs: Tūve Skeidsvols (Tove Skeidsvoll)
Režisors: Pēters Šēvins (Peter Sjövin)
Mūzikas autors: Juhanness Burstrems (Johannes Burström)
Sesīlija dejo mežā. Nekas nav tāds, kā izskatās, un Sesīlija nolemj iet savu ceļu...
 
THE RAIN // LIETUS
Režisors un horeogrāfs: Pontuss Lidberjs (Pontus Lidberg)
Režisors Ralfs Everss (Ralph Evers)
Ikdienišķa vide, dažāda vecuma cilvēki; kopīga tēma caurvij filmu un savieno epizodes kopā.
 
Biļetes uz 22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla koncertiem var iegādāties Biļešu Paradīzes un Biļešu Servisa kasēs un internetā.
 
Tuvojas Baltijas baleta festivāls un tā īpašie notikumi un īpašās tikšanās
Straujiem soļiem tuvojas 22. starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Tas sola daudz interesantu notikumu, to skaitā baletā pirmo reizi tiks izdejots sarežģītais Edgara un Kristīnes mīlas stāsts no Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridēja”. Šogad festivāla rīkotāji sola arī kādu īpašu satikšanos ar baleta leģendu Mirdzu Kalniņu caur viņas mazmeitas dejotājas prizmu.
16.03.2017

Raidījums onlainā - http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/tuvojas-baltijas-baleta-festivals-un-ta-ipasie-notikumi-un-ipasas-tiksanas.a228236/ https://failiem.lv/u/azmjhsv7

Rīgā ir kāda pasena tradīcija. Kad sākas Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, tad uz dažām stundām baleta pasaule no ierastā Baltā nama pārceļas uz Centrālo staciju un puantēs tērptās kājas piruetes griež tur. Tā būs arī šogad – 7.aprīlī.

"Skanēs mūzika pa visu staciju, un tas arī pulcē ap tūkstoš cilvēku. Būs dejotāji ar savu azartu, un arī dziedātāji šogad, jo kā tad operete bez dziedātājiem," atklāj 22.starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris.

Festivāls šogad ciemos gaida Pekinas Dejas teātri un pirms vairāk nekā pusgadsimta ASV izveidoto Čikāgas Džordano dejas kompāniju.

"Vienīgā profesionālā, īstā, reālā klasiskā džeza dejas kompānija ar meklējumiem uz nākotni, ar meklējumiem laikmetīgajā džezā ar pilnīgu tehnikas pārvarēšanu un iespējām," turpina Lita Beiris.

Turklāt festivāla programma izplešas arī ārpus galvaspilsētas un koncerti būs skatāmi arī Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Šī gada īpašais pārsteigums – veltījums kādreizējai Latvijas laika primadonnai Mirdzai Kalniņš, ko no Itālijas atvedīs viņas mazmeita - dejotāja un horeogrāfe Benedeta Kapanna.

"Viņa ir visos arhīvos bijusi, gan operas arhīvos, gan citos. Vēsturiskos materiālus meklējusi, un tas bija kā veltījums savai vecmāmiņai. Tas ir vienkārši brīnišķīgi," saka festivāla rīkotāja.

Par vienu no visu laiku spilgtākajām baleta dejotājām ne reizi vien audzēkņiem stāstījusi baleta vēstures skolotāja Inita Saleniece-Purmale.

"Gados, kad Rīgas baletā strādā izcilā krievu baletmeistare Aleksandra Fjodorova, parādās arī  solistes Mirdzas Kalniņas vārds. Un jāteic, ka parādās jebkurā kritikā par katru izrādi, par katru lomu. Un, protams, šie kritiķu vārdi ir visnotaļ cildinoši, pēc kā mēs varam spriest, ka viņa bijusi tehniski spēcīga, ārkārtīgi skaista, šarmanta, dejotāja," stāsta baleta un teātra vēstures skolotāja Inita Saleniece-Purmale. "Vēl kāds interesants fakts, ka viņa bijusi viena no pirmajām balerīnām, kas ir mācījusies moderno baletu, jo tanī laikā iestudēja šeit modernā baleta izrādes."

Taču jau pēc oficiālās festivāla programmas, pasaules pirmizrādi ar Jura Karsola mūziku piedzīvos Edgara un Kristīnes sarežģītais mīlas stāsts no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Purva bridējs”, kurā meistarību apvieno trīs horeogrāfi.

"Man radās doma - šī tēma ir mūžīga un vajadzētu šo baletu atspoguļot mūsu laikā ar mūsu acu skatījumu," uzsver Lita Beiris.

Tēli lugā iecerēti kā simboli, un radošā grupa apzinās, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās - Blaumani uzvest baletā.

22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ieskaņā – fotoizstāde “Deja bez robežām” Rīdzenes ielā
22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāls ieskaņā notiks fotoizstāde “Deja bez robežām”, kas no 15.marta līdz 2.aprīlim būs aplūkojama Rīdzenes ielā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”.
03.07.2017
 “Šīs fotoizstādes mērķis ir iepazīstināt gan ar izcilu ārvalstu dejas kompāniju izrāžu šedevriem, ko veidojuši ievērojami fotomākslinieki. Tvert mirkli dejā ir viens no sarežģītākajiem procesiem fotomākslinieka darbā, un tieši to mēs centīsimies parādīt,” saka Starptautiskā Baltijas baleta festivāla prezidente Lita Beiris, piebilstot: “Turklāt šie unikālie iemūžinātie foto mirkļi ilgs nevis tikai dažas sekundes, bet gan teju trīs nedēļas!”
 
Izstādē apskatāmās fotogrāfijas atspoguļos Pekinas Dejas teātra  mākslinieku nepārspējamo radošo sniegumu brīnumainos mirkļus, unikālos Čikāgas Džordano dejas kompānijas (Giordano Dance Chicago) džeza dejotājus no ASV, ļaus ielūkoties veltījumā kādreizējai  Latvijas baleta prīmai Mirdzai Kalniņai viņas mazmeitas – itāļu  dejotājas un horeogrāfes Benedetas Kapanas (Benedetta Capanna) – emocionālajā sniegumā, iepazīstinās ar Latvijas Operetes fonda dejotāju krāšņo un  aizrautīgo priekšnesumu, kā arī sniegs ieskatu topošajā muzikāli horeogrāfiskajā fantāzijā “Ugunī”, kura pasaules pirmizrāde 11.maijā notiks Rīgas Latviešu biedrības namā.
 
Savukārt t/c “Galerija Centrs” vadītāja Zita Siliņa uzsver: “Esam pateicīgi par ilggadīgo sadarbību un jūtamies pagodināti būt daļa no Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programmas arī šogad. Rīdzenes iela ir atvērta kultūrtelpa ikvienam un vienmēr. Tā ir vieta, kur visaugstākā līmeņa māksla uzrunā un satiek visplašāko auditoriju!”
 
 
Atgādināsim, ka 22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls norisināsies no 7. līdz 24.aprīlim, skatītājiem piedāvājot tradicionālo festivāla atklāšanas koncertu Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā (t/c “Origo), Čikāgas Džordano dejas kompānijas koncertus, Pekinas Dejas teātra priekšnesumus, Zviedrijas dejas filmu vakaru, Benedetas Kapanas izrādi “Saknes”, kas veltīta Latvijas baleta primadonnai Mirdzai Kalniņai, kā arī muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas “Ugunī” pasaules pirmizrādi.
 
 
Biļetes uz festivāla izrādēm pieejamas “Biļešu Paradīzē” un “Biļešu servisā”.
 “Šīs fotoizstādes mērķis ir iepazīstināt gan ar izcilu ārvalstu dejas kompāniju izrāžu šedevriem, ko veidojuši ievērojami fotomākslinieki. Tvert mirkli dejā ir viens no sarežģītākajiem procesiem fotomākslinieka darbā, un tieši to mēs centīsimies parādīt,” saka Starptautiskā Baltijas baleta festivāla prezidente Lita Beiris, piebilstot: “Turklāt šie unikālie iemūžinātie foto mirkļi ilgs nevis tikai dažas sekundes, bet gan teju trīs nedēļas!”
 
Izstādē apskatāmās fotogrāfijas atspoguļos Pekinas Dejas teātra  mākslinieku nepārspējamo radošo sniegumu brīnumainos mirkļus, unikālos Čikāgas Džordano dejas kompānijas (Giordano Dance Chicago) džeza dejotājus no ASV, ļaus ielūkoties veltījumā kādreizējai  Latvijas baleta prīmai Mirdzai Kalniņai viņas mazmeitas – itāļu  dejotājas un horeogrāfes Benedetas Kapanas (Benedetta Capanna) – emocionālajā sniegumā, iepazīstinās ar Latvijas Operetes fonda dejotāju krāšņo un  aizrautīgo priekšnesumu, kā arī sniegs ieskatu topošajā muzikāli horeogrāfiskajā fantāzijā “Ugunī”, kura pasaules pirmizrāde 11.maijā notiks Rīgas Latviešu biedrības namā.
 
Savukārt t/c “Galerija Centrs” vadītāja Zita Siliņa uzsver: “Esam pateicīgi par ilggadīgo sadarbību un jūtamies pagodināti būt daļa no Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programmas arī šogad. Rīdzenes iela ir atvērta kultūrtelpa ikvienam un vienmēr. Tā ir vieta, kur visaugstākā līmeņa māksla uzrunā un satiek visplašāko auditoriju!”
 
 
Atgādināsim, ka 22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls norisināsies no 7. līdz 24.aprīlim, skatītājiem piedāvājot tradicionālo festivāla atklāšanas koncertu Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā (t/c “Origo), Čikāgas Džordano dejas kompānijas koncertus, Pekinas Dejas teātra priekšnesumus, Zviedrijas dejas filmu vakaru, Benedetas Kapanas izrādi “Saknes”, kas veltīta Latvijas baleta primadonnai Mirdzai Kalniņai, kā arī muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas “Ugunī” pasaules pirmizrādi.
 
 
Biļetes uz festivāla izrādēm pieejamas “Biļešu Paradīzē” un “Biļešu servisā”.
 
22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā ar trim izrādēm un meistarklasi viesosies slavenā “Čikāgas Džordano dejas kompānija”
Vieni no šā gada Starptautiskā Baltijas baleta festivāla īpašajiem viesiem ir 1963.gadā dibinātā “Čikāgas Džordano dejas kompānija” (Giordano Dance Chicago / GDC), kuras priekšnesumu varēs noskatīties 9.aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā, 11.aprīlī – Ventspils teātra namā “Jūras Vārti”, 13.aprīlī Rīgas Kongresu namā, savukārt 10.aprīlī notiks Čikāgas Džordano dejas kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un baleta māksliniekiem. Čikāgas dejotāji Preiļos, Rīgā un Ventspili rādīs horeogrāfiskās džeza ekspresijas EXit4, Cesura, Alergia, Grusin Suite un Shirt off My Back.
02.03.2017
 Ne velti Čikāgas laikraksts Chicago Sun-Times pirms kāda laika rakstīja: “Ar savām sensacionālajām izrādēm nedēļas nogalē Giordano Dance Chicago pierādīja, ka tai pieder ievērojama vieta pilsētas dejas elitē. Tai ir ne tikai pirmklasīgi dejotāji un spīdoša scenogrāfija, bet – kas vēl svarīgāk – arvien plašāks repertuārs ...” Par to pārliecināsies arī tie skatītāji, kas Čikāgas dejotāju sniegumu izbaudīs 22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā.
 
“Čikāgas Džordano dejas kompānija” (Giordano Dance Chicago / GDC) ir ASV džeza dejas kompānija, kas ar savu dinamisko sniegumu un daudzveidīgo repertuāru valdzina skatītājus visā pasaulē. Kā uzsver dejas kompānijas vadītāja Nana Džordano, “GDC misija ir radīt inovatīvas džeza dejas horeogrāfijas, bieži vien no jauna definējot un paplašinot džeza dejas būtību, un iepazīstināt ar to dažāda vecuma un dažādas etniskās izcelsmes cilvēkus”. GDC nepārtraukti saņem gan kritikas, gan skatītāju atzinību visā pasaulē. Savas darbības 50 gadu jubilejā GDC dejotāju foto pirms vairākiem gadiem rotāja  “Dance Magazine“ marta numura vāku.
 
Giordano Dance Chicago dibināta 1963.gadā kā Dance Incorporated Chicago, bet 1966.gadā pēc vairākkārtējām tiešraidēm Čikāgas sabiedriskajā TV pārtop par  Giordano Dance Company. 1968.gadā GDC ar amerikāņu džeza dejas priekšnesumu piedalījās Maskavas Lielā baleta turnejā un atstāja tik labu iespaidu, ka ielūgums tika pagarināts, bet jau 1974.gadā GDC kļuva par pirmo džeza deju kompāniju, kas turnejā apceļoja Padomju savienību.  Jau vairāk nekā 54 gadus GDC ir sajūsminājusi publiku gan ASV, gan citur pasaulē: Vācijā, Francijā, Itālijā, Brazīlijā, Šveicē, Turcijā, Krievijā, Bahamu salās, Kanādā, Meksikā, Gvatemalā un Japānā. GDC ir arī vadošā deju kompānija Jazz Dance Pasaules kongresā, kas ir norisinājies daudzās ASV un pasaules vietās, tostarp Kenedija centrā Vašingtonā, Bufalo universitātē, Fēniksā, Čikāgā un Point Park universitātē Pitsburgā, Japānas Chukio universitātē, Vācijā, Meksikā, Kostarikā. Papildus savam darbam uz skatuves GDC izglīto dejas mākslā arī dažādu sociālo grupu pārstāvjus. Katru gadu Čikāgas valsts skolās dejotāji novada vairāk nekā 300 meistarklases. Inovatīvas un panākumiem bagātas izrādes, horeogrāfiski projekti un semināri skolās un dzīvojamos kvartālos ir raksturīga Giordano Dance Chicago iezīme.
 
Informācija par māksliniekiem pieejams šeit: www.giordanodance.com;
video varat noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=HC7uAGdmF9Y
 
 
Biļetes uz Džordano Čikāgas deju kompānijas izrādēm pieejamas “Biļešu Servisa” tīklā (uz Rīgas izrādi), kā arī koncertu norises vietās – Preiļos un Ventspilī.
 
 
MUZIKĀLI HOREOGRĀFISKA FANTĀZIJA “UGUNĪ”. PASAULES PIRMIZRĀDE
11.maijā plkst.19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā
28.02.2017
22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls noslēgsies ar pasaules pirmizrādi – muzikāli horeogrāfisko fantāziju “Ugunī”, kas tapusi pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Ugunī” motīviem. Izrādes mūzikas autors ir komponists Juris Karlsons, un to iestudē trīs horeogrāfi – Lita Beiris (viņa ir arī Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore), kā arī Latvijas Nacionālā baleta solisti un jaunie horeogrāfi Aleksandra Astreina un Antons Freimans. “Izrāde būs kā Blaumaņa domu, Jura Karlsona mūzikas un horeogrāfijas saplūšana uz vienas nots un viena emociju viļņa, no pagātnes uz šodienas realitāti,” par jauno izrādi stāsta klasiskā baleta oriģināliestudējuma idejas autore Lita Beiris.
Galvenajās lomās: Latvijas Nacionālā baleta solisti Margarita Demjanoka (Kristīne), Antons Freimans (Edgars), Annija Kopštāle (Matilde); izrādē piedalīsies arī Aleksandra Astreina, Māris Spriņģis, Kristapts Jaundžeikars. Par telpas vizuālo iekārtojumu un tērpiem rūpēsies māksliniece Anita Znutiņa.
 
 
Benedetas Kapannas (Benedetta Capanna, Itālija) izrāde “Saknes” – veltījums vecmāmiņai, Latvijas baleta primadonnai Mirdzai Kalniņai
23.aprīlī plkst.19.00 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā ZIRGU PASTS
28.02.2017
“Starp ēnām un gaismu satiekam mūsu pagātni un mūsu tagadni. Tas ir tāpat kā ceļot paralēlās pasaulēs, dzīvot un dejot starp tām. Attēli parādās no nekurienes…  Tāpat kā man patīk puzles fragmentiem palīdzēt atrast to īsto vietu, tāpat tie mani aizved laikā un telpā. Manās atmiņās… viņas atmiņās… Es nevaru izveidot neko, taču ļauju caur sevi plūst šīm dejām tāpat kā svētkos, mēģinu atrast kopīgo viņas pagātnē un manā pagātnē, ko atdala gadi, sapīt to kopā. Jo – mēs dzīvojam mūsu pretrunās un tajā, ko atstājam citiem,” saka izrādes horeogrāfe Benedeta Kapanna.
Benedetta Capanna ir horeogrāfe un dejotāja no Romas. Viņas horeogrāfiskie meklējumi gūst enerģiju un iedvesmu no viņas Vidusjūras un Baltijas saknēm un vairāk nekā divdesmit gadu ilgām jogas studijām. Caur ķermeņa izpēti tā bezgalīgajās dinamiskajās iespējās mazā telpā, ko rada paša ķermeņa ierobežojumi, viņa vēlas ietilpināt cilvēka trausluma dzeju, tā svētumu un kaisles steidzamību. Viņa ir aktīva horeogrāfe un ārštata izpildītāja kopš 1998. gada, pārmaiņus uzturoties Romā un Ņujorkā. No 2009. gada kā asociētā CORE (Coordinamento Regionale della Danza e della Arti Performative del Lazio) horeogrāfe, viņa ir saņēmusi dotācijas un bijusi aspirante darbam pie saviem horeogrāfijas projektiem.
Izrādē izmantota Vittorino Naso, Karola Maceja Šimanovska un A.Plisevskas mūzika. Video režisors: Mauro Raponi, tērpu mākslinieks: Paola Bonesso, video pētījums: Beatrice Proietti, biogrāfisko materiālu pētījums: Astra Šmite.
 
Giordano Dance Chicago
Vieni no šā gada festivāla viesiem būs “Giordano Dance Chicago” (ASV, Čikāga), kas Latvijas skatītājiem varētu būt pazīstama jau kopš savas pirmās viesošanās reizes 2006.gadā.
11.02.2017

Noskatīties viņu priekšnesumus varēs 9.aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā,  11.aprīlī Ventspils teātra namā “Jūras Vārti”,  13.aprīlī Rīgas Kongresu namā,  tāpat paredzēts, ka 10.aprīlī notiks Čikāgas deju kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un horeogrāfiem.

"Giordano Dance Chicago" (GDC) ir Amerikas izcelsmes džeza dejas kompānija, kas visā pasaulē valdzina auditoriju ar savu dinamisko sniegumu un daudzveidīgo un plaši uzrunājošo repertuāru.

""Giordano Dance Chicago" misija ir radīt un sniegt jaunu un inovatīvu džeza dejas horeogrāfiju, bieži vien no jauna definējot un paplašinot pašas džeza dejas definīciju, un nest šo nenovērtējamo amerikāņu mākslas formu visu vecumu un visu etnisko izcelsmju publikai," pauž kompānijas pārstāvji, piebilstot - GDC mērķis ir arī saglabāšana un sekmēt "Giordano Technique" attīstību.  "Neatkarīgi no tā, vai esam uz skatuves vai studijā, mēs cenšamies bagātināt dzīvi caur deju," saka dejotāji.

Pazīstama ar savu augsto meistarību, GDC nepārtraukti saņem kritikas un skatītāju atzinību visā pasaulē. Pieminot GDC 50. jubilejas sezonu, kompānija tika pagodināta ar vāka publikāciju 2013.gada marta žurnālā "Dance Magazine".

"Giordano Dance Chicago" biogrāfija aizsākās 1963.gadā kā "Dance Incorporated Chicago", un kļuva par "Giordano Dance Company" 1966.gadā, kad daudzas tās tiešā ētera uzstāšanās tika raidītas Čikāgas sabiedriskajā televīzijā WTTW. 1968.gadā GDC sniedza amerikāņu džeza dejas priekšnesumu leģendārajā Maskavas Lielā baleta turnejā, un atstāja tik labu iespaidu, ka ielūgums tika pagarināts, līdz ar to 1974.gadā GDC kļuva par pirmo džeza kompāniju, kas ar turneju apceļoja Padomju Savienību.

Jau vairāk nekā 54 gadus GDC ar savu amerikāņu džeza deju sajūsmina publiku ASV un pasaulē - Vācijā, Francijā, Itālijā, Brazīlijā, Šveicē, Turcijā, Krievijā, Bahamu salās, Kanādā, Meksikā, Gvatemala, un Japānā. GDC arī ir vadošā deju kompānija "Jazz Dance" Pasaules kongresā, kas ir norisinājies gan ASV, tostarp Kenedija centrā Vašingtonā, Bufalo universitātē, Japānas Chukio universitātē, Fēniksā, Čikāgā un "Point Park" universitātē Pitsburgā, gan citviet pasaulē - Vācija, Meksikā, Kostarikā.

Papildus savam darbam uz skatuves, GDC bagātina dzīvi, izmantojot tādas informēšanas programmas un darbības, kas atbilst dažādām un nepietiekami uzrunātām kopienām. Katru gadu Čikāgas valsts skolās notiek vairāk nekā 300 apmācības klases.

Inovācijas un panākumi, veidojot izrādes, horeogrāfiskus projektus un seminārus skolās un dzīvojamos kvartālos, ir raksturīga "Giordano Dance Chicago" sevišķā mantojuma iezīme.

Vairāk informācijas par “Giordano Dance Chicago”:

http://giordanodance.org/history.html

 

Festivālu ieskandinās fotoizstāde “Deja bez robežām”

22.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls tiks ieskandināts ar fotoizstādi “Deja bez robežām”, kas no 15.marta līdz 2.aprīlim būs aplūkojama “Galerijā Centrs” Galerija Centrs

02.06.2017
“Šīs fotoizstādes mērķis ir iepazīstināt gan “Galerijas Centrs” apmeklētājus, gan pilsētas viesus ar izcilu ārvalstu dejas kompāniju izrāžu šedevriem, ko veidojuši ievērojami fotomākslinieki. Tvert mirkli dejā ir viens no sarežģītākajiem procesiem fotomākslinieka darbā,” saka Baltijas baleta festivāla prezidente Lita Beiris.

Izstādē apskatāmās fotogrāfijas atspoguļos Pekinas Dejas teātra mākslinieku nepārspējamo radošo sniegumu brīnumainos mirkļus, unikālos Giordano Dance Chicago džeza dejotājus no ASV, arī veltījumu kādreizējai Latvijas baleta prīmai Mirdzai Kalniņai viņas mazmeitas – itāļu dejotājas un horeogrāfes Benedetta Capanna / Benedetas Kapannas – emocionālajā sniegumā, kā arī Latvijas operetes fonda dejotāju krāšņo aizrautīgo priekšnesumu.

“Turklāt šie unikālie iemūžinātie fotomirkļi ilgs nevis tikai dažas sekundes, bet gan divas nedēļas,” uzsver Lita Beiris. #ridzenesiela #galerijacentrs
22. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls piedāvās aizraujošus Čikāgas, Pekinas un Itālijas deju kompāniju priekšnesumus
Šā gada pavasarī – no 7. līdz 24.aprīlim – jau 22.reizi norisināsies Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls, skatītājiem piedāvājot izrādes Rīgā, Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Festivāla devīze joprojām ir “No klasikas līdz avangardam”, savukārt šā gada tēma ir “Mīlestība”, lai pasaulē un cilvēkos vairotu labo, skaisto, cildeno un mūžīgo.

Kā informē festivāla direktore Lita Beiris, šā gada festivāla īpašie viesi ir Pekinas Dejas teātris un Džordāno Čikāgas džeza dejas kompānija. Tāpat festivāla programmā paredzēts tradicionālais atklāšanas koncerts Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā (t/c ORIGO), festivālam veltītā izstāde Galerijā Centrs, Zviedrijas kino vakars  kā arī citas aktivitātes.

 

Jāpiebilst,  ka tieši Pekinas Dejas teātra avangarda baleta programma, kas 24.aprīlī būs skatāma Latvijas Nacionālajā operā, ir šā gada festivāla galvenā izrāde, un sadarbība ar šo kompāniju iekļaujas Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas Zīda ceļa platformas lokā, sekmējot valstu kultūras atpazīstamību. Pekinas Dejas teātris ir dibināts 2008.gadā, un tas pārstāv moderno baleta žanru. BDT vada  horeogrāfe Vanga Juaņjuaņa (Wang Yuanyuan), kuras horeogrāfijas ir ieguvušas atzinību un augstu novērtējumu starptautiskā vidē, visos pasaules kontinentos. Dejas teātra programmā ir  trīs  viencēlieni, kas katrs ir atšķirīgi, lai kopumā  uzrunātu dažādu skatītāju profilu: gan jauniešus, gan seniorus, gan neoklasikas cienītājus un avangarda pielūdzējus,” pauž festivāla direktore. Baudīt šo izrādi būs iespējams arī 23.aprīlī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Abās izrādēs skatītājiem tiks  piedāvātas Vangas Juaņjuaņas jaunākās horeogrāfijas “Farwell shadows”, “Poison” un  “Nightingale and the Rose” (pēc  Oskara Vailda darba motīviem). Vairāk informācijas par Pekinas Dejas teātri var atrast šeit: www.beijingdancetheater.org.

 
Savukārt 1963.gadā dibinātā Džordāno Čikāgas dejas kompānija (Giordano Dance Chicago, GDC) ir Amerikas oriģinālā džeza dejas kompānija, kas apbur skatītājus dažādās pasaules valstīs ar spēcīgu dinamiku un daudzveidīgu repertuāru. Horeogrāfijas atspoguļo inovatīvas džeza ekspresijas. Noskatīties viņu priekšnesumus varēs 9.aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā,  11.aprīlī Ventspils teātra namā “Jūras Vārti”,  13.aprīlī Rīgas Kongresu namā,  tāpat paredzēts, ka 10.aprīlī notiks Čikāgas deju kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un baleta māksliniekiem. Vairāk informācijas par Čikāgas džeza dejas kompāniju var atrast šeit:  http://giordanodance.org/history.html
 
Šā gada festivāla īpašais pārsteigums būs itāliešu horeogrāfes Benedetas Capanas (Benedetta Capanna) izrāde “Saknes” – veltījums viņas vecmāmiņai, kādreizējai Latvijas baleta solistei Mirdzai Kalniņai. Šī izrāde notiks 23.aprīlī Kultūras akadēmijas Teātra mājā  “Zirgu pasts”.
 
“Un, protams, jau tradicionāli notiks festivāla Atklāšanas koncerts Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā t/c ORIGO, kas šogad ieplānots 7.aprīlī. Tajā skatītājiem tiks piedāvāta mūzika, dziesma un deja,”  uzsver festivāla direktore Lita Beiris.
 
Festivālu īsteno sabiedriskā labuma statusa bezpeļņas organizācija “Dejas varavīksne.” Kā uzsver Lita Beiris, festivāls turpina īstenot savu uzstādījumu – bagātināt Latvijas kultūras telpu, popularizēt profesionālā baleta mākslu, izglītot iedzīvotājus par jaunākajām tendencēm klasiskajā un modernā baleta mākslā, kā arī organizēt labdarības akciju sociāli mazaizsargātajām grupām.         

 
Biļetes uz 22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla izrādēm un koncertiem jau drīzumā varēs iegādāties “Biļešu Paradīzes” un “Biļešu Servisa” tīklā.
 
ARCHIVE
Read previous years info ...